Uz šīs planētas iespējams saslimt ar tik daudz un dažādām slimībām, ka pieņemu ,ka standarta mediķis tās visas nemaz nezin un nemācētu atpazīt saskaroties, ar kādu retāku. Cilvēce cīnās ar pāris infekciju slimībām(pret kuram it kā ir izgudrotas vakcīnas), bet tai pat laikā nepievērš uzmanību, tam ka saslimstība ar dažādām autoimūnām slimībām , vēzi , sirds un asinsvadu slimībām, tikai palielinās. Un nepastāv nekāda brīnumu tabletīte ,kas atrisinās šīs problēmas- šeit nāksies strādāt ar sevi, lai izvairītos no tā. Kurā gadsimtā mēs dzīvojam ,ka baidāmies no pāris infekcijām? Un tai pašā laikā nebaidāmies, ka mūsu nevērīgā attieksme pret savu veselību mums radīs problēmas agrāk vai vēlāk. Lai gan medicīna grib plūkt lielākos laurus par infekciju slimību iznīdēšanu, es kā neliels vēstures fans- paldies maniem izcilajiem vēstures skolotajiem K. Čoderam, Ilgai Kreitusei un Vitai Krieviņai, gan sliecos domāt mazliet savādāk, nenoliedzot medicīnas ieguldījumu , bet neuzskatot to par vienīgo mainīgo lielumu šinī vienādojumā.
Kad cilvēki vispār sāka domāt par higiēnu – piemēram, mazgāt rokas? Un šeit pat nav runa par roku mazgāšanu kā vienkāršam cilvēkam, bet gan pat tā laika ārstiem un viņu izpratni par higiēnu.
Pirmo reizi roku un drēbju tīrības saistību ar infekciju slimībām pieminēja Itāļu ārsts Gilermo Fracastoro 1546. gadā. Tad tas tika aizmirsts līdz par to ,pāris gadsimtus vēlāk, sāka runāt Ungāru ārsts Ignaz Semmelweis(Ignác Fülöp Semmelweis) Latvijas medicīnas muzejā bija iespēja iepazīties ar viņa darbu, viņam veltītā izstādē. Viņš ieguva ārsta diplomu Vīnē 1844. gadā. Viņš tika iesaistīts problēmas risināšanā, kad tieši slimnīcās dzemdējošas sievietes un viņu bērnu mirstības rādītāji bija 25-30% lielāki nekā tām kas dzemdēja mājās vai turpat slimnīcās tikai ar vecmāšu palīdzību.
Viņš ievēroja, ka studentiem un ārstiem ,kas nāk pieņemt dzemdības pēc tam kad pirms tam veikuši autopsiju, šis mirstības rādītājs bija daudz lielāks nekā dzemdībās ar vecmātēm. Tad viņš ierosināja studentiem mazgāt rokas, hlorēta kaļķī. Un mirstības rādītāji nokrita līdz 1,27%.
Sekoja karš, viņa politiskā karjera. Darbs universitātē, bet Vīnē viņu negribēja pieņemt nevienā viņam atbilstoša darbā. Arī vēlāk ,kad viņš rakstīja par saviem atklājumiem-Vienkāršu roku nomazgāšanu, kas visiem mūsdienas šķiet pašsaprotama(lai gan sabiedriskās wc redzētā, pieņemu ka ne visiem tomēr:).,un nosūtīja to ievērojamiem akušieriem, medicīnas biedrībām un profesoriem citās valstīs, neviens to nevēlējās pieņemt. Tā nu viņu beigās ievietoja garīgi slimu ļaužu namā, kur viņš inficējas tieši ar to infekciju , pret ko visvairāk cīnijās sava mūža laikā. Un tas viss tāpēc, ka viņš uzskatīja, ka vienkārši jāmazgā rokas, bet viņa laika biedri tā neuzskatīja..Viela pārdomām..
Kāpēc ir svarīgs šis vēstures fakts? Tāpēc, ka mēs šeit un arī citos piemēros, ko vēl minēšu varam UZSKATĀMI redzēt, ka tas, ka lielākā daļā sabiedrības un speciālisti ārsti zinātnieki utt. Uzskata, ka kāda(un šinī gadījumā it īpaši ārsta) teiktais ir pilnīgas un absolūtas muļķības ,nebūt nenozīmē ka tā ir. Tas nozīmē tikai to ,ka cilvēki ļoti bieži nav spējīgi pieņemt kaut ko kas neatbilst viņu tā laika pasaules uzskatam.
Lai gan mūsdienās tas mums šķiet pilnīgi pašsaprotami, vēl pirms 150 gadiem tā nevienam tā nešķita.
Nākošais svarīgais faktors, kas ļoti ietekmējis cilvēces spēju pretoties dažādām slimībām ir vitamīnu atklāšana un uzturzinātne kā tāda. Dažādos avotos tiek minēti divi pirmie atklātie vitamīni B1 un C Vitamīns. C vitamīnu lielākam patēriņam sāka ražot tikai 1935 gadā.
Kāda var būt cilvēka veselība ilgtermiņā, ja pasaulē nepastāv nekādu zināšanu par vitamīniem un pilnvērtīgu uzturu, kas ir viens no svarīgākajiem elementiem, lai uzturētu veselu savu ķermeni? Otrs ļoti svarīgs elements ir cilvēka garīgais vai psiholoģiskais stāvoklis, kas būtiski ietekmē viņa organisma darbību. Un visbeidzot fiziskās aktivitātes un svaigs gaiss. Lai rezultāts – LABA VESELĪBA būtu iespējams šiem visiem faktoriem būtu jābūt zināmā līdzsvarā.
Tāpēc arī mūsdienās pastāv tik daudz un dažādu slimību ,jo liela dala cilvēku neievēro šo visu faktoru nozīmi.
Vai nevarētu būt tā ka, pastāv zināma korelācija starp vēstures avotos fiksētajām slimībām un to uzliesmojumiem attiecībā pret to kādas bijušas higiēnas normas iepriekšējos gadsimtos, uzturs un tā trūkums, vitamīnu trūkums(jo tie tika atklāti tikai pagājušajā gadsimtā),tā laika ārstniecības metodes, kas mūsdienās šķiet absurdas.
Kāpēc lielas epidēmijas izcēlās tieši kara laikā: manuprāt, ļoti vienkārši, nepietiekams pārtikas daudzums, psiholoģiskais faktors, tīra ūdens trūkums, antisanitāri apstākļi utt.
No vienas puses var mēģināt cīnīties PRET kaut ko, vai arī izvēlēties taktiku un cīnīties PAR kaut ko. Piemēram, par veselību un tās saglabāšanu. Ja kāds izvēlas cīnīties pret slimībām , iešļircinot vai dzerot visu iespējamo ,kas sola pasargāt no kaut kā, tad tās ir viņa tiesības. Man gan vairāk uztrauc tas ,ka tas kāds ,kas nekāda citādā ziņā neuztraucas par savu veselību(slimo, viņa bērni slimo, viņa vecāki un vecvecāki slimo,, un mokas ar dažādam kaitēm) arī mani grib pierunāt iet šo ''vieglāko'' ceļu. Nu man gan šķiet, ka ''ne viss ir zelts ,kas spīd''. Bet vēlreiz, brīva valsts, brīva izvēle, kas kuram liek justies labāk.
Es izvēlos RŪPĒTIES PAR SAVU VESELĪBU. Ar rūpēties saprotot: interesēties, domāt, apsvērt , izvērtēt, izmēģināt un secināt ,kas manai veselībai nāk visvairāk par labu. Un tad atrast sevī gribasspēku un pielikt pūles rūpējoties par to. Tas ir milzīgs darbs, it īpaši manā gadījumā ,jo mans veselības stāvoklis bija diezgan slikts. Tas, ko ir izdevies panākt mani neizsakāmi, iepriecina.
Viens ļoti svarīgs aspekts ir tas cik mēs katrs paši esam gatavi uzņemties atbildību par SAVU veselību, novelt atbildību uz ārstiem vai kādu citu? No kā mēs baidāmies? Bailes gan ir veselas tēmas vērts stāsts, bet īsumā ja mēs tik ļoti baidāmies par savu veselību, ka ziņās dzirdētais '' gripas epidēmija ir sākusies'' mums liek nodrebēt.. tad tas ir pirmais signāls ,ka pietiekami par to nerūpējamies. Es nebaidos no gripas un arī no tās radītajām komplikācijām. Kāpēc- tāpēc ,ka rūpējos par savu veselību un ja arī saslimšu tad plānoju maksimāli nedēļas laikā tik ar to galā. Pēdējo reizi gan slimoju ar to pirms 15 gadiem. Kas tad no gripas parasti mirst? Cilvēki ar hroniskām veselības problēmām..un ne jau gripa ir nāves iemesls, bet gan slikta veselība . Tāpat kā Austrijas Erchercoga Franča Ferdinanda slepkavība nebija Pirmā pasaules kara īstais iemesls, bet gan tikai iegansts jau sen samilzušai politiskai situācijai..un karš būtu sācies agrāk vai vēlāk ar vai bez viņa nāves...tāpat arī gripas komplikācijas parāda, to kas slēpās mūsos jau pirms tās..
