Viens vesels

Kvinoja 

​

​

​

​

​

​

 

 

Kvinoja- lai gan izskatās pēc maziem graudiņiem, nav graudaugs, bet gan pie balandu dzimtas piederīgā ,tāpēc to reizēm sauc arī par rīsu balandu. Kvinojas dzimtene ir Andu kalni – Peru, čīle, Bolīvija, taču to iespējams izaudzēt arī Latvijā, un pēdējos gados , gan tikai  eko veikalos, ir pieejama arī Latvijā audzēta kvinoja, kas nebūt nav sliktāka.

Fakti par kvinoju:

•   Tajā ir  vairāk dzelzs, kalcijs, cinks, kālijs un mangāns, bet mazak nātrijs nekā kviešos, miežos un kukurūzā.

•   Kvinoja nesatur glutēnu, tādēļ to var lietot celiakijas slimnieki.

•   Kvinojā ir vairāk olbaltumvielu nekā graudaugu produktos, to var uzlūkot par pilnvērtīgu olbaltumvielu avotu.

•   Kvinoja satur arī sirds veselībai noderīgās nepiesātinātās taukskābes,

•   Tā satur arī antioksidantus – flavonoīdus, kvercetīns un kempferols, kuru koncentrācija reizēm var būt pat lielāka nekā dzērvenēs vai brūklenēs.

•   Daudz šķiedrvielu, kas nāk par labu gremošanai, palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs un normalizēt holesterīna līmeni

•   Kvinojas sēklu apvalki satur saponīnus, kam ir rūgta garša. Veikalos nopērkamie kvinojas graudiņi parasti ir apstrādāti, lai tos varētu vārīt bez iepriekšējas sagatavošanas, bet ja vēlaties būt droši , tos tāpat kā citus graudus labāk noskalot vai pamērcēt pirms vārīšanas.   

•  P.s.kad kvinoja ir izvārīta, un varbūt gadījies to pavārīt mazliet par ilgu, tā izskatās pēc maziem tārpiņiem

Kvinoja ļoti labi garso gan kā siltais ēdiens, teiksim rīsu, griķu  vai makaronu vietā, gan kā aukstā piedeva salātiem. Īpaši labi  tā ir kompinacjā ar tomatiem, un marinētiem/ grilētiem balkažāniem. Salātos gan izvēlētos gaišo kvinoju, jo sarkanā nav tik mīksta. 

 

 

KUR PIRKT? – gandrīz visos eko veikalos, kā arī Gemoss, ir redzēti arī dažos Rimi un XXX Maximās. 

​

​

​

​

Amarants

​

​

​

​

​

​

​

​

Amarants tāpat kā kvinoja nāk no Dienvidamerikas, bet mūsdienās to audzē arī tepat Eiropā, Ķīnā un  Indijā. To tāpat kā kvinoju, dēvē par pseidograudaugu.

FAKTI PAR AMARANTU.

·       Amarants ir bagātīgs olbaltumvielu, tai skaitā, aminoskābes lizīna avots.

·        Amaranta sēklās satur  daudz dzelzs un kalcija, turklāt tas ir vienīgais graudaugs, kas satur C vitamīnu.

·        Tas satur lunasīnu - pretiekaisuma vielu, kam piemīt pretvēža darbība.

·        Tā iekļaušana uzturā ir vēlama cilvēkiem ar sirds slimībām, jo amaranta lietošana ievērojami spēj pazemināt triglicerīdus un "sliktā" holesterīna līmeni asinīs.

·        Nesatur glutēnu, tādēļ to var ēst celiakijas slimnieki.

​

Amarantu var iegādaties arī dažos lielveikalos, eko veikalos.

​

​

​

Zīdkoka ogas

​

​

​

​

​

​

​

Baltā zīdkoka ogas(Mulberry) nāk no Ķīnas austrumiem, kur tās audzētas jau gandrīz četrus tūkstošus gadu. No Ķīnas tas izplatījās uz Centrālāziju, Afganistānu, Indijas ziemeļiem, Pakistānu, Irānu, nedaudz vēlāk  arī uz  Aizkaukāzu. Tās izskatās pēc gaišam avenēm un garšo lieliski. Tā s ir ļoti saldas un garšīgas, un nav jābaidās par uzņemtajām kalorijām, jo glāze ar tām satur tikai 60 kcal.

FAKTI PAR ZĪDKOKA OGĀM

·       Tām piemīt remdējošas īpašības, tāpēc ogas ieteicams iekļaut ikdienas uzturā cilvēkiem ar hronisku iekaisumu problēmām.

·       ir īpaši piemērotas, lai atjaunotu enerģijas krājumus pēc īpaši lielām slodzēm, kā arī atbalsta smadzeņu un atmiņas darbību, tādēļ ir arī īpaši ieteicamas aktīva garīgā darba veicējiem

·        Zīdkoka ogām ir labvēlīga ietekme uz cilvēka sirds un asinsvadu sistēmu.

·       Zīdkoka ogas ilgi glabājās un tās spēj aizstāt cukuru. Simts grami ogu satur nedaudz vairāk nekā četrdesmit kalorijas.

·        Ogas samazina apetīti un palīdz samazināt insulīna līmeni asinīs

·       Satur C, D, B1, B2, E vitamīnus kā arī ,plašu popularitāti pēdējā laikā guvušo, K1 vitamīnu.

​

Var iegādāties eko veikalos, gemosā, the beginings restorānos, herbals.lv. un plašajā interneta tīmeklī.

​

Zīdkoka ogas ir fantastiska alternativa bērniem saldumu vietā. Tās ir ļoti saldas un  arī veselīgas.

​

Dehidrēta Rauga pārslas

​

​

​

​

​

​

 

 

Rauga pārslas ir brīnišķīga piedeva ēdieniem, kas tiem piešķir mazliet ''siera '' garšas. Bieži tās ir bagātinātas ar vitamīnu B12 tāpēc noderēs veģetāriešiem  un vegāniem vai jebkuram ,kam patīk dažādas garšu nianses. 

Ja tās pievieno mērcēm, tad tās paliek nedaudz biezākas.

Tās var pievienot visam,salātiem, siltam ēdienam.

​

Var iegadāties: Dabas stacija, zaļā govs,biotēka.

​

​

Pastinaks

​

​

​

​

​

​

​

 

 

Pastinaks (Pastinaca sativa L.) ir divgadīgs jeb čemurziežu dzimtas augs. Tas izskatās pēc balta burkāna.Tā dzimtene ir Vidusjūras ziemeļaustrumu piekraste. Ar romiešu leģionāriem pastinaki izplatījās citās Eiropas valstīs, kur ar laiku tika selekcionētas šķirnes ar arvien lielākām saknēm. Viduslaiku Eiropā pastinaki bija pārtikas pamata sastāvdaļa pirms kartupeļu un burkānu izplatīšanās.

 Savvaļas pastinaku nedrīkst lietot uzturā, jo tas ir indīgs. Latvijā pastinakus audzē maz.
Karstās dienās no pastinaka lapām izdalās ēteriskā eļļa, kas, saskaroties ar ādu, rada čūlas, kuras pārvēršas grūti dzīstošās brūcēs. Cilvēkiem ar jutīgu ādu no saskares ar pastinakiem jāatturas.

FAKTI PAR PASTINAKU

• Līdzīgi kā ženšeņs un zaļā tēja – tas tonizē, uzmundrina un stimulē smadzeņu darbību. Senos laikos pastinaku uzlējumu lietoja depresijas ārstēšanai.

•  Šī vērtīgā sakne satur ēteriskās eļļas, kas paaugstina fizisko un seksuālo aktivitāti. Pastinaks palīdz arī izvadīt no organisma lieko šķidrumu, jo 100 g pastinaka saknes satur 529 mg kālija.

• Tas satur daudz fosfora, magnija un C vitamīna, tajā ir arī nātrijs, dzelzs, hlors, B grupas vitamīni, karotīns un PP vitamīns.

• Pastinaka sakni ieteicams lietot uzturā cilvēkiem, kuri cenšas notievēt, jo 100 g saknes satur tikai 47,6 kcal un nesatur ne grama ogļhidrātu.

•  Pastinaka sula stiprina organismu, palīdz aknu, nieru darbības traucējumu un kuņģa koliku gadījumos, ārstē bronhītu, palīdz pret stipru klepu, atjauno ādas pigmentāciju. Sulu lieto vispārēja organisma vājuma gadījumos, kā arī spēku atjaunošanai pēc smagām slimībām. Pievienojot mazliet cukura, pastinaks iedarbojas kā apetīti rosinošs līdzeklis. Bagātīgais kālija saturs sulā ļoti labvēlīgi ietekmē galvas smadzeņu darbību. 
   

• Ja plānojat to lietot uzturā , tad tā izvēlei noderēs šadi kritēriji- Saknei jābūt baltai (meklē pēc iespējas baltāku pastinaku – jo baltāks, jo saldāks), cietai, bez tumšiem plankumiem un bojājumiem. Nav ieteicams izvēlēties milzu sakneņus, jo to ēdamā daļa var būt pārāk stiegraina.

• Tos var lietot svaigus , pie salātiem vai ari gatavot. Mani iecienītākie ir krāsni ceptas pastinaku daiviņas.

Tos var iegādāties lielveikalos vai eko veikalos.

​

Labu apetīti!

​

Turpinājums sekos- varat droši pierakstīties jaunumiem.