Viens vesels

Kalcijs 

Kalcijs ir svarīgs minerāls mūsu zobiem un kauliem, nervu impulsu pārraidei. Tas palīdz arī muskuļu kontrakcijām tās atslābinot un hormonu sekrēcijā. Ka arī palīdz saglabāt normālu asinsspiedienu un asins sarecēšanas procesiem.

Pieaugušie absorbē apmēram 30% no uzņemtā kalcija, bet tas ir atkarīgs no ēdiena avota.

Ja ķermenī trūkst kalcijs, tas to ņem no mūsu kauliem, tādejādi, ja tas notiek bieži, tad kauli paliek trauslāki un vieglāk lūzt.

Savukārt pārāk liels kalcija daudzums uzturā, var radīt prostatas vēža risku. Lai kalcijs labāk uzsūktos tam nepieciešams D vitamīns.

​

Kalciju satur: zaļie lapu dārzeņi – kā brokoļi  un kalē, Jogurts, siers, piens, tofu

​

​

Ieteicamā DD : ir atkarīga no cilvēka vecuma. 

Vīrieši

19-50 gadi 1,000 mg( max2,500 mg)

51-70 g. - 1,000 mg (max2,000 mg)

71 un vecāki 1,200 mg (max2,000 mg)

Sievietes 

19-50 gadi 1,000 mg (max2,500 mg)

51 un vecākas 1,200 mg 2,000 mg

Magnijs 

​

Magnijs piedalās vairāk, nekā 300 enzīmu sistēmu darbībā Tas darbojas kā kofaktors vai "palīg molekula" bioķīmiskās reakcijās, ko nepārtraukti veic enzīmi.

• Magnijs palīdz muskuļu un nervu darbībai, 

• Nepieciešams sirdij un kauliem, 

• Palīdz uzturēt labu imunitāti. 

• Enerģijas ražošanai: palīdz pārvērst ēdienu enerģijā

• Palīdz ražot jaunu proteīnu no aminoskābēm

• Palīdz radīt un uzturēt DNS un RNS

• Muskuļu kontrakcijām un to atslābināšanai

• Nervu sistēmas regulēšanā, palīdz regulēt neirotransimterus, kas sūta signālus caur smadzenēm un nervu sistēmu.

• Apmēram 60% no magnija mūsu ķermenī atrodas kaulos, pārējais ir muskuļos un mīkstajos audos un šķidrumos, ieskaitot asinīs. Patiesībā ,katra ķermeņa šūna to satur un tas ir nepieciešams tās funkcionēšanai. 

• Ja mēs nodarbojamies ar sportu tad mums nepieciešams par 10-20% magnija vairāk nekā parasti. Jo tas palīdz pārvietot cukuru asinīs uz muskuļiem un atbrīvoties no pienskābes, kas tur var atrasties fizisku aktivitāšu laikā un pēcāk radīt sāpes.

​

• Magnijam ir arī svarīga loma smadzeņu darbība un tas atstāj iespaidu uz mūsu garastāvokli: zems magnija līmenis var radīt depresijas risku. Tā kā pirms ķerties pie antidepresantiem, varbūt vērts pārbaudīt vai mums netrūkst magnijs:)

• No magnija uzlabojums var būt arī II tipa diabēta slimniekiem.

• Tas var pazemināt asinsspiedienu - tiem kuriem tas ir paaugstināts

• Tam piemīt pretiekaisuma īpašības

• Migrēnu gadījumos

• PMS sindromam

​

Partikas produkti ,kas satur magniju:  

​

• ķirbju sēklas: 46% DD 1/4 glāzes (16 g)

• Vārīti spināti: 39% DD 1 glāzē  (180 g)

• Tumšā šokolāde (70–85% kakao): 33% DD (100 grams)

• Melnās pupiņas: 30% DD (172 grams)

• Pagatavota kvinoja: 33% DD (185 grams)

• Paltuss: 27% DD (100 grams)

• Mandeles, indijas rieksti, makrele, avokado, lasis.

 

Ja izvēlaties lietot uztura bagātinātājus, kas satur magniju tad šis formas ķermenis vislabāk uzsūc: citāts, glicināts, orotāts, karbonāts. 

Katri šis formai ir savas noteiktas funkcijas ( vairāk par to varat lasīt šeit: https://www.mamanatural.com/best-magnesium-supplement/  )

DD Sievietēm 310 -320 mg dienā,

Vīriešiem 400 - 420 mg.

​

Kālijs

Kālijs līdzsvaro škidrumus organismā. Palīdz uzturēt labu sirdsdarbību un sūta nervu impulsus. Nepieciešams muskuļu kontracijām. Ar kāliju bagāta diēta var samazināt arī asinspiedienu.

DD- 4,7 g 

​

Fosfors

Palīdz zobiem un kauliem būt veseliem. Palīdz pārvērst ēdienu enerģijā, Daļa no fosolipīdiem, kas pārvieto lipīdus uz asinīm un palīdz parvietot uzturvielas  gan iekšā , gan arī no šūnām.

DD 700mg.

​

Nātrijs

Palīdz līdzsvarot ķermeņa šķidrumus . Nepieciešams nervu impulsu raidīšanai. Ietekmē asinsspiedienu- jo pat neliela sals daudzuma samazināšana var pazemināt asinsspiedienu.

DD 2,3mg

​

Dzelzs

Dzelzs mūsu organismā nodrošina skābekļa pārvietošanu uz audiem un ogļskābās gāzes transportu no audiem. Dzelzs eritrocītos( sarkanie asins ķermenīši)veido hemoglobīnu – vielu, kas skābekli no plaušām nogādā organisma šūnās un arī piešķir asinīm sarkano krāsu. Tas nepieciešams organismam, lai ražotu aminoskābes, kolagēnu, neirotransmiterus un hormonus.

Par dzelzs trūkumu organismā, var liecināt nogurums, miegainībā. Ja izteikti trūkst dzelzs rodas anēmija.

DD Bērni no 4 g. vecuma un pieaugušie 18mg, 

0-1 G ,11 mg, no 1-3 ,7mg un grūtniecēm 27mg.

​

Selēns

Selēns darbojas kā antioksidants, neitralizē nestabilas molekulas, kas var bojāt šūnas. Palīdz regulēt vairogdziedzera hormonu aktivitāti. Nepieciešams, lai uzturētu labu imunitāti.

“Selēns ir augstākās raudzes biokorektors”, tas ietilpst vairāk nekā 200 hormonu un fermentu sastāvā, un pats tos aktivizē, kā arī regulē  visu orgānu un sistēmu darbību” žurnālā Science rakstīja pētnieki no Jeilas Universitātes.

·        Tas nepieciešams imunitātei

·        Līdzdarbojoties selēnam, tiek nodrošināti 80 % cilvēkam nepieciešamās enerģijas.

·        Selēns palēnina novecošanas procesus

·        Nepieciešams labai redzei

·        Selēns veicina kustību spēju, mundrumu, uzlabo miegu, noskaņojumu un normalizē apetīti.

·        Tas piedalās koenzīma Q10 sintēzē, nodrošina jaunību sirdij, locītavām, asinsvadiem, mugurkaulam,

·        Uzlabo  matu , ādas un nagu stāvokli.

·        Grūtniecības laikā pasargā augli un topošo māti no daudzām slimībām.

·         Selēnam piemīt pretiekaisuma iedarbība, var palīdzēt, reimatoīdā artrīta, psoriāzes, neirodermatīta, periodontīta gadījumā

·        Samazina ķīmisko medikamentu un apstarošanas toksisko iedarbību onkoloģisko slimību ārstēšanas gaitā.

·        Palīdz ātrāk nogalēt vēža šūnas un saglabāt veselību.

·        Aizsargā no smagajiem metāliem: dzīvsudraba, platīna un svina.

·        utt. Tā kā augsne daudzviet ir ļoti noplicināta un mēs ar uzturu iespējams nevaram uzņemt nepieciešamo selēna daudzumu , tad es uzskatu ,ka drošības pēc to glabāt mājas zaļu skapīti- zāļu vietā, nenāk par ļaunu:)

DD 55mcg 

Cinks 

Cinks ir viena no pamatsastāvdaļām šūnu uzbūvē. Bez cinka ķermeņa šūnas piedzīvo – šūnu nāvi.  Tā kā cinks ir vienīgā uzturviela, kas sastopama visos enzīmos, tas ir ļoti svarīgs imūnsistēmas darbības nodrošināšanai. Tas nepieciešams ,normāliem augšanas procesiem, kā arī brūču dzīšanai. Dažos pētījumos atklāts ,ka tas var saīsināt saaukstēšanās slimību laiku, un samazināt virkni elpošanas ceļu infekciju bērniem. Cinka smēres noderīgas arī pie autiņbikšu izraisītiem apsārtumiem vai cita veida ādas kairinājumiem, čūlām, aknes utt.

​

(Pētījums par cinku Ohaio universitāte)) 

 Jauni pētījumi liecina, ka cinks palīdz kontrolēt infekcijas un ātrāk mazināt iekaisumu. Zinātnieki, pētījumos ar  cilvēku šūnu kultūru un dzīvniekiem,noteica ka olbaltumvielas palīdz cinkam iekļūt  šūnās, kas ir ir svarīgi lai ātrāk sāktu cīnīties pret infekciju. 

Ohaio Valsts Universitātes pētnieki, atklāja, ka tad ja organismam pietrūkst cinka saskaroties ar infekciju, tad sekas var būt   lielāks iekaisums.

​

  Cinks  darbojās arī  kā antioksidants, cīnoties pret brīvo radikāļu radītajiem bojājumiem, tādējādi palēninot novecošanas procesu.  Cinkam piemīt arī pretiekaisuma īpašības, kas padara to par labu līdzekli dažādu slimību ārstēšanai, piedevām samazinot vēža un sirdsslimību risku. 

​

Par cinka trūkumu var liecināt: slikta brūču dzīšana, pārlieku liela apetīte vai tieši pretēji apetītes zudums, tieksme pēc sāļiem vai saldiem ēdieniem, lielas svara izmaiņas, slikta spēja koncentrēties tai skaitā atmiņas problēmas ,matu izkrišana, gremošanas un nervu  problēmas.

 Cinku saturoši produkti: dažādi zaļumi (it īpaši spinātlapas), sēklas, rieksti, īpaši liels cinka daudzums ir atrodams kviešu dīgļos, jūras veltes, gaļa, melnā šokolāde, olas.

DD-

Sievietes 8mg diena, grūtniecēm, 11mg

Vīrieši 11mg , 

Bērni atkarībā no vecuma no 2mg - 8mg.

​

Jods 

Mūsu ķermenim ir nepieciešams jods, bet tas pats to nespēj ražot. Tāpēc tas jāuzņem ar pārtiku. Pārtikas produkti nesatur daudz jodu, ja vien tas nav speciāli pievienots, kā (jūras sāls ar jodu) . Lielāka daļa joda atrodas pasaules okeānos. Jods nepieciešams mūsu organismam, lai ražotu vairogdziedera hormonus. Tas savukārt kontrolē ķermeņa metabolismu un veic vēl citas svarīgas funkcijas. Vairogdziedzera hormoni nepieciešami, kaulu un smadzeņu attīstībai, tāpēc jods ir ļoti svarīgs minerāls, tieši grūtniecības laikā, un arī bērna attīstības pirmajos gados. Jodam  ir liela nozīme bērnu intelektuālajā attīstībā. 

Jods atrodams tādos pārtikas produktos kā: jūras zāles(nori, wakame salāts – bet mani uzmanīgu dara tam pievienotais tartranzīns E 102*;  mencas;  piena produktos, atkarībā no tā cik daudz joda bijis to barībā vai dezinfekcijas līdzekļos; garnelēs; olas - vairāk tieši olas dzeltenums; žāvētās plūmēs(5 plūmēs aptuveni 9% no dd); 

​

(https://alternative-doctor.com/antibiotics/the-real-surprise-antibiotic-what-is-iodine/  vairāk informācijas par jodu un tā pielietojumu angļu val. )

Pazīmes, kas liecina ,ka iespējams, mums trūkst jods:

·        biežas slimošanas, nogurums, slikta apetīte

·        palielināts vairogdziedzeris, kas izpaužas kā vizuāla deformācija kakla rajonā

·        aukstas rokas, sausa āda, sausi, lūstoši mati,

·        Bērniem – lēna augšana

 

DD Vīrieši:

Sievietes, 

Bērni – 200mcg

zīdaiņi-100mcg dienā

​

*

E102 - Tartrazīns
Iespējamais pielietojums: Konditorejas izstrādājumi ,atspirdzinošie dzērieni, augļu sulas, marinēti dārzeņi, marcipāns, sausās zupas, siera cepumi, saldā kukurūza.

Lietošana citur; kosmētika, vilnas un zīda krāsa.
Iespējamā iedarbība: Astma, dermatīts, nātrene, depresija, bezmiegs, nav ieteicams bērniem! un pat uz ražotāja iepakojuma bieži minēts: Tartrazīns (E102) var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu aktivitāti un uzmanību. Tāpēc ar Wakame salātiem jābūt uzmanīgiem.:)

​

​